Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas priekšsēdētāja Evija Ansonska norāda, ka, "jau deviņus gadus veidojot Uzņēmumu Reputācijas topu, mēs redzam, ka uzņēmumi arvien nopietnāk domā par savu reputāciju, jo tā ietekmē gan biznesa rezultātus, gan ilglaicību".
"Arī iedzīvotāji arvien lielāku nozīmi piešķir uzņēmumu reputācijai un tādiem nozīmīgiem faktoram kā sociālā atbildība, kas sevī ietver godīgu biznesa praksi. Tāpēc uzskatu, ka Latvijas uzņēmējiem, kuriem ir svarīgs savs publiskais tēls, kampaņa "Godīgs eiro ieviesējs" ir iespēja vēlreiz apliecināt, ka ir uzticami partneri valstij un sabiedrībai. Savukārt iedzīvotājiem tā ir iespēja līdzdarboties eiro ieviešanas procesā un nebūt tikai pasīviem tā vērotājiem, jo reputācijai ir nozīme tikai tad, ja sabiedrībā tā tiek uzskatīta par nozīmīgu vērtību," pauž Ansonska.
Savukārt LU Sociālo zinātņu fakultātes sabiedrisko attiecību pasniedzēja Inga Latkovska uzskata, ka vispārējā uzņēmēju attieksme un vērtējums iniciatīvai "Godīgs eiro ieviesējs" pagaidām liecina par pozitīvu vērtējumu un ļoti lielu interesi. "Jo īpaši interesējas uzņēmumi, kas ikdienā ir tieši saistīti ar klientu, piemēram, veikali, bankas, aptiekas, dažādi pakalpojumi - frizieri, zobārsti, amatnieki. Viss, ar ko ikdienā katrs Latvijas iedzīvotājs saskaras. Tas, protams, iepriecina, jo šī interese teorētiski varētu būt tieši proporcionāla uzņēmēju izpratnei par godprātīgu uzņēmējdarbību. Ar to saprotam, vismaz šīs iniciatīvas un Memoranda kontekstā, godīgu rīcību attiecībā uz cenu izmaiņām, kas saistās ar eiro ieviešanu. Vienlaikus es neesmu tik droša, ka katrs uzņēmējs Latvijā saprot šīs iniciatīvas jēgu," atzīst Latkovska.
"Nu, ja, piemēram, ciemā ir viens Jānim Bērziņam piederošs veikals vai automehāniķis Pēteris ir vienīgais apkārtnē, kas kaut ko saprot no motoriem, iespējams, ka Jānis un Pēteris nodomā: "kam man Memorands, klientu netrūkst". Līdz zināmam brīdim droši vien tā arī ir, tomēr iniciatīvai otrā pusē ir klients, patērētājs, kurš, lai kā cienītu Jāni un Pēteri, vienā dienā teiks, klau, kāpēc desa, kas maksāja vakar 4 lati kilogramā, šodien maksā 6 eiro? Un vēl pēc dienas vietējie sāks savstarpēji runāt, ka "ir nu gan tas Jānis un Pēteris tā pacēluši cenas uz mūsu rēķina". Un ko tad? Gadiem veidotā labā slava (lasi - reputācija) vējā! Ne vienmēr apzināti un ne vienmēr to saucot par reputāciju, tomēr katrs uzņēmējs domā un raizējas par to, kā viņu vērtē. Es domāju, ka ļoti liela nozīme te būs arī tam, kā uzņēmēji savstarpēji viens otru uzraudzīs, kā profesionālo kopienu ietvaros vērtēs negodprātīgu rīcību," stāsta Latkovska.
Savukārt Ansonska norāda - "ja cilvēki sagaida, ka lielie uzņēmumi šajā kampaņā noteikti iesaistīsies, tad maziem un vidējiem uzņēmumiem tā ir iespēja parādīt sevi plašākai sabiedrībai, tāpēc šī iespēja noteikti būtu jāizmanto". "Pieredze rāda, ka reputācija un rūpes par uzņēmuma tēlu nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija, tieši pretēji - biznesa uzsācējiem un mazajiem-vidējiem uzņēmumiem tā ir pat nozīmīgāks faktors, lai iegūtu klientu uzticību un sasniegtu izvirzītos biznesa mērķus," skaidro Ansonska.
"Vienlaikus būtu jāatceras, ka dalība kampaņā "Godīgs eiro ieviesējs" automātiski nepadara par godīgu uzņēmēju, bet izvēle palikt malā nav zīme, ka uzņēmumam noteikti ir, ko slēpt. Tā ir uzņēmēju izvēle. Reputācija iet roku rokā ar atbildību, tāpēc arī visiem iedzīvotājiem, kas kampaņas "Godīgs eiro ieviesējs" ietvaros vērtēs uzņēmējus, būtu jāseko, lai tas tiktu darīts korekti un pareizi, lai nenodarītu kaitējumu kāda biznesam," rezumē Ansonska.
Jau ziņots, ka 2008.gadā Kiprā kopā 7130 uzņēmumi parakstījās memorandā par godīgu cenu saskaņošanu, bet Maltā tādi bija 6500. Abās valstīs kopā tas ir aptuveni 80% no visiem komersantiem, kas piedalījās kampaņās, kas ir līdzīgas "Latvijas godīgajam eiro ieviesējam", liecina Eiropas Komisijas (EK) dati.
EK norāda, ka galvenais ar ko uzņēmēji riskē, šāda veida kampaņās nepiedaloties, ir reputācijas zaudēšana. EK kā piemēru atgādina Maltas pieredzi, kur uzņēmumi, kas centās krāpties un kampaņā nepiedalījās, tūlītēji nonāca mediju krustugunīs.
Ņemot vēra veiksmīgo ārvalstu pieredzi, kampaņas rīkotāji portāls "Delfi" aicina ikvienu pircēju pēc viņa iespējām foto vai video materiālā iemūžināt un atsūtīt mums cenu izmaiņas pirmās nepieciešamības precēm. Klāt pievienojiet veikala nosaukumu un tā adresi, kā arī skaidri norādiet, kādu produktu iegādājāties. Tiklīdz pieķersim negodīgos eiro ieviesējus - ziņosim!
Savukārt uzņēmumi, kas vēlas kampaņai pievienoties, to no 17. jūlija varēs izdarīt kampaņas mājas lapā aizpildot tiešsaistes anketu.
Pievienojoties iniciatīvai "Godīgs eiro ieviesējs", komersanti apņemas nodrošināt godīgu cenu pārrēķinu no latiem uz eiro, ievērojot oficiālo valūtas maiņas kursu 0,702804 lati par vienu eiro.
Ziņas
