Pirms šāda skumja secinājuma ap 20 tūkstošiem brīvprātīgo rūpīgi strādāja četrus gadus, viņu savāktie fakti apliecina, ka salīdzinājumā ar 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem tauriņu populācija Britu salās ir sarukusi par 72%, putnu skaits - par 54%, bet augu daudzums - par 28%. Dažas sugas šai laikā izzudušas pavisam.
Smithsonian nacionālā dabas vēstures muzeja biologs Skots Millers apgalvo, ka precīzāku datu par augu un dzīvnieku stāvokli pasaulē nav, tāpēc tie uzskatāmi par neapstrīdamu pierādījumu, ka cilvēka darbības ietekme uz klimatu paātrina daudzu faunas un floras sugu izmiršanu.
Attīstība dabā balstās uz dzīvo būtņu mijiedarbību, kur katrai sugai ir savs uzdevums, bet pārmaiņas skar visu ekosistēmu kopumā. Tas ir tikai laika jautājums, kurš ķēdes posms būs liktenīgs, lai neatgriezeniskas sekas piemeklētu visu dzīvo uz Zemes.
Viens no potenciālajiem iznīcības posmiem ir intensīva ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izplatība. Lauksaimniecības platības ar ģenētiski modificētiem (ĢM) augiem strauji pieaug – 2005. gadā to apjoms bija 90 miljoni hektāru.
Ģenētiski modificēta kukurūza iznīcina kukaiņus
Daudzu augu ģenētiskās modifikācijas mērķis ir panākt to izturību pret dažādiem kaitēkļiem un lielām herbicīdu devām. Pirmais plašāk zināmais pētījums tika veikts 1999. gadā par ĢM kukurūzas ietekmi uz monarhu tauriņa kāpuriem (Danaus plexippus), un tā rezultātus ĢMO aizstāvji, tajā skaitā daudzi zinātnieki, kritizēja un noraidīja kā nepamatotus. Pētījuma autori laboratorijā nebija radījuši kāpuriem lauku vidē pieejamo barības izvēli, neesot ticis ņemts vērā tas, ka kukurūzas putekšņi neizplatoties ārpus kukurūzas lauka u.tml.
Nu zināmi pavisam nesen veikta pētījuma rezultāti, kuri ataino tikpat draudīgu ainu, kādu to rādīja 1999. gada pētījums. No 2005. līdz 2006. gadam zinātnieki no ASV Bioloģijas departamenta (Lajolas Universitātes Čikāgā), Notre Dame Universitātes Bioloģijas zinātņu departamenta, Indianas Universitātes Publisko un Vides lietu fakultātes, Ilinoisas Universitātes Zooloģijas departamenta un Ekoloģijas centra veica apjomīgu un nozīmīgu pētījumu, lai noskaidrotu ĢM kukurūzas blakusproduktu, piemēram, ziedputekšņu un detrīta (sadalījušās augu paliekas), ietekmi uz ūdenī mītošajiem kukaiņiem un ekoloģiju kopumā.
Ģenētiski modificējot kukurūzu (Zea mays L.), mērķis bija panākt, lai tā izstrādā Cry1A(b) toksīnu (indīgu vielu), kas kaitīgs kukurūzas kaitēklim (Corn Borer). Šī kukurūza satur augsnes baktērijas Bacillus thuringiensis gēnu, kas izstrādā Bt protoksīnu. Tāpēc kultūraugus, kas izstrādā šo vielu, pieņemts apzīmēt ar burtiem Bt. Prokoksīns ir īpaši bīstama, ātras iedarbības inde, kas, nokļūstot kukaiņu un kāpuru gremošanas traktā, to sagrauj, dzīvo būtni nogalinot. Vielas, ko izstrādā Bt augi, var saglabāties augsnē, nogalinot ne tikai kukaiņus, bet arī augsnes mikroorganismus.
Bt kukurūza tiek plaši sēta ASV vidējos rietumos, bieži vien blakus ūdenstecēm. 2006. gadā ASV vidējos rietumos ar kukurūzu tika apsēts 33,1 miljons hektāru, 35% no tiem bija transgēnā kukurūza. Pētījums tika veikts intensīvās lauksaimniecības reģionā ASV, Indianas štatā, kur aptuveni 90% zemes ir apsēta ar Bt kukurūzu.
Ģenētiski modificētas vielas plaši izplatās vidē
Pētījuma rezultāti pilnībā noraidīja iepriekšējo maldīgo uzskatu, ka ĢM kukurūza neizplatās ārpus lauka, kur tā aug. Tieši pretēji – vidēji kukurūzas lapas un to vālīšu serdes ar kaitīgajām vielām dažādos veidos pārvietojas līdz 180 m. Savukārt kukurūzas ziedputekšņi ar vēja, ūdens un kukaiņu palīdzību tiek pārvietoti 20-60 m attālumā no lauka. Tie bieži iekļūst tuvējās ūdenstecēs, kur kļūst par tur dzīvojošo bezmugurkaulnieku – kukaiņi, spāru, upes vēžu – saindēšanās cēloni, kas šīs indes apēd. Daļa kaitīgo vielu nogulsnējas ūdenstilpes dibenā vai arī straume tās aiznes tālāk. Šādā veidā bīstamās vielas var pārvietoties ļoti tālu, iekļūstot augsnes un ūdens sastāvā, saindējot un iznīcinot dzīvo radību milzīgās sauszemes un ūdens platībās.
Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta makstenēm (Trichoptera) jeb matspārņiem. Tie ir stāvošos vai tekošos ūdeņos dzīvojoši kukaiņi, kas pārtiek no ūdenī esošajām vielām. Makstenes neizbēgami tiek saindētas ar kukurūzas atliekās esošo Cry1A(b) toksīnu, jo tās pārtiek galvenokārt no ūdenī peldošajiem kukurūzas ziedputekšņiem un trūdošajām kukurūzas lapām. Laboratorijas izmeklējumi parādīja, ka matspārņiem (Lepidostoma liba) pēc barošanas ar Bt kukurūzas atkritumproduktiem par vairāk nekā 50% palēninājās augšana. Tā kā kukaiņu izmērs ir cieši saistīts ar auglību, strauji samazinās to daudzums dabā. Citām kukaiņu sugām palielinājās mirstība. Nav jābūt apveltītam ar izcilām prognozētāja spējām, lai saprastu, ka, izmirstot vienai sugai, bojāeja draud arī citām. Šajā gadījumā, samazinoties ūdensteču kukaiņu daudzumam, vienlaikus iet bojā citas ūdenī un piekrastē dzīvojošās sugas, kas no tām pārtiek, piemēram, zivis, abinieki, putni u. c.
Paātrina vides degradāciju
Pētījuma autori norāda, ka plaši izplatītajai Bt kukurūzas sēšanai ir neprognozējamas negatīvas sekas uz augu un dzīvnieku valsti, kas mājo lauksaimniecības apvidos, līdz ar to arī uz visu ekosistēmu kopumā. Zinātnieki uzsver arī faktu, ka virszemes ūdeņi ASV jau piesārņoti ar lauksaimniecībā izmantotajiem ražas bagātinātājiem un pieaug dabiskās vides degradācija, savukārt Bt kukurūzas blakusprodukti vēl vairāk veicina šos procesus un atstāj negatīvu ietekmi uz ūdensteču atjaunošanu un piekrastes apsaimniekošanu lauksaimniecības apvidos.
Pastāv iespēja, ka kukaiņi, pret kuru uzbrukumiem ar ĢM palīdzību mēģina aizsargāties, var kļūt izturīgi pret modificētās kukurūzas toksīnu Bt, kā tas jau noticis ar citiem ĢM augiem. Varam tikai minēt, kas notiks ar planētu, kad šādi kukaiņi – mutanti – savairosies un aizstās to normālās izcelsmes priekštečus.
Ziņas
