Reklāmas vēsturē var izšķirt vairākus attīstības posmus.
Kā sociāli ekonomiska parādība tā turpina attīstīties un vēl nav sasniegusi savas attīstības augstāko punktu, jo informācija ir kļuvusi par vienu no cilvēces svarīgākajām vajadzībām bez kuras pastāvēšana ir gandrīz neiespējama. Taču salīdzinājumā ar reklāmas pirmsākumiem, mūsdienu reklāma ir spērusi gigantiskus soļus un ir aptvērusi cilvēku no visām pusēm. Kuri tad bija tie pagātnes cilvēki, kuri kliedza un sauca? Iespējams, ka paši pirmie "kliedzēji" bija preču ražotāji, kas senajos laikos, sapulcējušies noteiktās vietās, ar saucieniem centās pievērst iespējamo pircēju vai iemainītāju uzmanību tieši savām precēm. Tomēr tā ir tikai hipotēze, toties droši zināms, ka pirmās ziņas par reklāmu un šiem reklāmas kliedzējiem - literāri skaistākā valodā runājot - saucējiem atrodamas senās Grieķijas un Romas vēsturē.
Pēc visa spriežot, reklāma radās stihiski, it kā pati no sevis, kā atsevišķa ideja, jo nav iespējams pilnīgo konkrēti noteikt, kurš bija pirmais reklāmas saucējs. Ja apskatām šo procesu no starptautiskā redzes viedokļa, tad tirdzniecība sāka attīstīties senajās Austrumu valstīs, Ēģiptē, un Indijā, kur parādījās pirmie privātie ražotāji, kas speciāli izgatavoja preces tirgum, cīnījās ar konkurentiem, meklēja un iekaroja pircējus ar tādiem līdzekļiem, kādus tolaik varēja atrast, vadoties pēc viņu attīstības līmeņa un tehnikajām iespējām.
Pēcāk sekoja, nevis pakāpiens uz augstāku līmeni, bet gan daži soļi atpakaļ. Tādēļ, ka mūsu ēras V gadsimtā, kad vergturu sabiedrība pazuda no zemes virsas, tautas haotiskā migrācija, jaunu sociālo attīstības veidošanās, veco tradicionālo sakaru izjaukšana, kā arī atgriešanās pie naturālās saimniecības metodēm aizkavēja preču ražošanas attīstību. Tirdzniecība un reklāma vairs nebija primārā lieta preču apmaiņā, pārdošanā vai eksportā. Tikai ap XI gadsimtu atkārtoti parādās kaut kādas preču ražošanas turpinājuma pazīmes. Nedaudz vēlāk, Gallu zemē, mūsdienu Francijas teritorijā sākas īsts veikalniecisko izkārtņu un saucēju - ziņotāju profesijas uzplaukums, kas drīz vien izplatās Vidusjūras pilsētās, kuras tādejādi kļūst par jūras tirdzniecības centriem. Šie reklāmas saucēji - ziņotāji Francijā saradās tik daudz, un viņu profesija sabiedriski kļuva ļoti nozīmīga, ka XII gs. šo amatu savā kontrolē pārņēma karaļa galms. Taču šis pavērsiens pakļāva tirdzniecību un reklāmas biznesu stingrai kontrolei.
XIII, XIV un turpmākajos gadsimtos pamazām attīstījās kapitālisms, tirgus un reklāma kļuva redzama, proti, 1650. gadā, pateicoties Gūtenberga iespiedmašīnai, mainījās reklāmas veids no mutiskā ar vien vairāk kļūstot par rakstisko reklāmu. Tika zīmēti plakāti, iespiesti reklāmu teksti un paziņojumi, kurus iespieda pat vairākos eksemplāros. Tā neapšaubāmi bija samērā liela attīstība reklāmas dzīvē, kur jauno tehnisko līdzekļu dēļ varēja notikt būtiskas pārmaiņas. Informācija tagad varēja nesalīdzināmi brīvāk un straujāk izplatīties pāri lokālajām robežām, aizsniegt vistālākos tirgus un pircējus. Diemžēl jauno tehnisko līdzekļu efektivitāti krietni ierobežoja tā laika sabiedrības vispārējais analfabētisms.
Tikai pateicoties buržuāzijas uzstājībai, reklāma kļuva par aktīvu tirgus iekarošanas un paplašināšanas faktoru. Iespēja pirkt jaunu preci, mudināja viņus intensīvāk pievērsties tieši preču ražošanai un maiņai, kā arī reklāmai, protams. Pirmā zināmā afiša tika nodrukāta Anglijā. Tā bija samērā neliela 136 x 76 mm. Kāds grāmatu tirgotājs popularizēja tikko izdotu grāmatu, teksta beigās lūgdams lasītājus šo paziņojumu nesaplēst un drīz vien (1593. g.) tika nodrukāta arī pirmā ilustrētā afiša. Tā reklamēja ūdenssūkni, kas bija pielāgots ugunsgrēku dzēšanai.
Viens no nākamajiem soļiem reklāmas paplašināšanas nolūkā bija mēģinājums nodibināt patstāvīgus preču maiņas starpniecības birojus, kas arī kalpoja kā reklāmas aģentūras.
Aptuveni XVI gs. beigās XVII gs. sākumā parādījās pirmais teorētiskais apcerējums vai, precīzāk sakot, pirmās desmit publicistiskās rindiņas par reklāmu, kuru autors bija filozofs M. de Monteņs. Tādā kārtā ilgstošas, samērā lēnas evolūcijas rezultātā reklāma kļuva par ikdienišķu parādību, par preču ražošanas sistēmas neatņemamu sastāvdaļu. Izmaiņas notika pēc tam, kad kapitālisms nostājās uz sava tehniskā un sabiedriskā pamata. Tirgus kļuva ļoti plašs, konkurence tajā asa un nežēlīga. Tirgotājiem bija nepieciešams, visiem iespējamiem līdzekļiem, informēt pircējus par savām precēm, apsteigt konkurentus, iegūtu jaunus pircējus, kā arī ātri un izdevīgi realizēt produkciju. Jo konkurence bija spēcīgāka, jo asākas cīņas bija par tirgiem un izdevīgāku, daudzsološāku pārdevēju vai pircēju iegūšanu.
Mazliet vēlāk, reklāma bija, kas vairāk kā efektīva informācijas nesēja par konkrētām precēm, tā bija kā garantija, kura:
1.) Pasargāja no viltojumiem;
2.) Paskaidroja;
3.) Izglītoja.
Tā izveidojās ekonomiskie priekšnosacījumi jaunam, vētrainam reklāmas attīstības posmam, kurš turpinās līdz pat mūsdienām, neizsmeldams savas attīstības iespējas. Mūsdienās reklāma ir viens no galvenajiem mārketinga komunikācijas elementiem, kuras galvenais mērķis ir pārdot nevis "skaisti informēt" (vienkāršā valodā sakot - iepriecināt cilvēkus ar skaistiem attēliem, tekstiem u. t. t.)
Reklāma arvien vairāk tiek veidota, vadoties no vispārējiem zinātnes principiem, no mūsdienu mākslas, tai skaitā arī estētikas atzinumiem, izmantojot modernās tehnoloģijas, bet neaizmirstot arī par psiholoģiskās ietekmēšanas līdzekļiem, izmantojot to, ka savā būtībā cilvēki ir vāji, tādejādi spēlējoties ar cilvēku vēlmēm, sapņiem, ilūzijām, par to - kā būtu, ja jūs lietotu... - vai arī pamodinot iekāri, izmantojot seksu un erotiskas, kā arī citas fizioloģiskās dziņas. Katrs cenšas tirgū izvirzīt savu preci par it kā primāro nepieciešamību ar visiem iespējamajiem līdzekļiem - masu medijiem, citiem cilvēkiem, auto reklāmām u.tml. un, jo spēcīgāka konkurence, jo asākas cīņas starp reklāmas aģentūrām, par to, kura tad uztaisīs kreatīvāku un oriģinālāku reklāmu, bez sarežģītiem elementiem.
Tiek pievērsta uzmanība tam, lai visa informācija par preci/pakalpojumu būtu konkrēta un izsmeļoša, bet ne sarežģītā valodā; izmantota krāsu psiholoģiskā iedarbība, ilustrāciju oriģinalitāte, formāta lielumu variācijas, kā arī dažādi konstantie elementi, kā, piemēram, firmas logotips, preces zīme u. tml. Daudz uzņēmumu un organizāciju izmanto reklāmu lai paziņotu par sevi, savām precēm vai pakalpojumiem ar cerību kā šis ziņojums izsauks kaut kādu reakciju no patērētāju puses.
Reakcija var būt visdažādākā. Piemēram, ja patērētājam veidojas noteikta attieksme jeb viedoklis par konkrētu preci un marku - tad tā ir uztveršanas reakcija. Gadījumā ja reakcija izpaužas reklamējamas preces pirkšanā - tad tā jau ir uzvedības reakcija. Reklāma kalpo par labu informēšanas un pārliecināšanas līdzekli neatkarīgi no tā mērķa.
Reklāmas jēdziens ir ļoti plašs un tam ir raksturīgas sekojošas pazīmes. Reklāma - tas ir apmaksāta komunikācijas forma. Reklāmas ziņojums ne tikai tiek apmaksāts, bet arī identificē "sponsoru" (reklāmas maksātāju). Dažādos gadījumos reklāmas ziņojuma mērķis ir vienkārši tieksme iepazīstināt pircēju ar produktu vai uzņēmumu, bet vairākums reklāmu mēģina pārliecināt pircēju par pareiza lēmuma izdarīšanu. Reklāmas ziņojums var iet pa dažādiem masu informācijas līdzekļiem ar mērķi sasniegt lielāku potenciālo pircēju auditoriju. Tā kā reklāma ir viens no masu komunikācijas veidiem, tad tā nav personificēta.
Secinājumi:
No augstākminēta izriet, ka reklāma - tas ir apmaksāta, nepersonificēta komunikācija, kuru īsteno identificētais sponsors un kura izmanto masu informācijas līdzekļus ar mērķi pārliecināt vai ietekmēt auditoriju.
http://www.logotype.lv/
Ziņas
